Neizbēgamība

Svētais priesteris Valentīns
Sāk tuvoties mums strauji,
Jau šur tur pazib viņa smīns
Un sirdī sākas auļi.

Ko kādā brīdi Amorzēns
Ir palaidis sev garām,
To tagad Romas priesterēns
Ķers ciet aiz bikšu starām.

Un, ja no mīlas savas kāds
Ir veiksmīgi prom sprucis,
Tas tikai mirkļa pašapmāns,
Pēc brīža - mīlas ducis.

Ikvienam mīlestību dod
Un neskopojas velti,
Lai katrs sevī mīlu rod
Un pirkstus rotā zelti.

Tā staigā apkārt Valentīns,
Par mīlniekiem mūs taisa,
Plūst sirdī sarkans mīlas vīns
Un mūsu prātus maisa.