Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

paklupa

Kāds skrēja un paklupa aiz trauka,kurš ziedošā ābeļdārzā nolikts stāvēja.Trauka saturs izlija un iesūcās zemē.Tur izdīga zālīte, bet cilvēki to mīdīja kājām.Es,sēžot uz mākoņa,mēmi noskatījos visā notiekošajā.Tie,kas tur lejā, tik un tā nesaprastu, ja es runātu.Es klusēju, jo taupīju vārdus tev.
Tajā traukā, aiz kura aizķērās kāja, bija mani satrauktie sirdspuxti.

1994.
Viedokļi par dzejoli
 yellz  2004-07-05 13:25 
uhm... man patiik!
 makonis29  2004-07-05 14:05 
jaukas paardomas:)
 Hatora  2004-07-05 22:23 
Paardoma jau laba.
Biezi jau naakas patureet taa trauka saturu pie sevis...Reizeem
tas skumdina,bet kaa tad ir,kad to izgaaz?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?