kādas ģimenes piemiņai
nokrita no
Dzīves plaukta
tā zaļā māla
krūze
un izira lauskās.
siltais, tikko izslauktais,
putojošais piens
iesūcās zemē.
pēc laika
tur izauga
dzeltensarkani
Mūžības ziedi.
Tos apēda govs.
Iesim nu, Mīļie,
nopirxim jaunu krūzi!
(piens jau top)
in memoriam 2003.
| Viedokļi par dzejoli |
| Boomers |
2004-07-01 10:32 |
| muuzjiigais staasts par nosleegto ciklu, jauki :)))) |
| izdosies |
2004-07-01 11:36 |
| nezvai nosleegts... |
| eugen |
2004-07-01 11:38 |
| ..kaut kas par laktaacijaam :))) |
| Anetinja |
2004-07-01 13:09 |
| Šitemais man dikti patīk! |
| Ernijs1 |
2004-07-01 14:19 |
| Jaa, ja pareizi sapratu, shis ir par bezgaliigu ciklu :) |
| Angel_13th |
2004-07-02 01:09 |
nju taa i kaa i! nju itkaa ok... bet taa neizstaas peec dzejas... taa driizaak ir
degradaacija laika gaitaa , tas ir tas kas paliek paari no taas... (luugtum
neapvainoties) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!