pārdomas par abinieku dzīvi
Kurkuļi nemirst
tie tikai paliek citādi...
Mēs visi esam kurkuļi.
Cik reizes tev teikt?
Ka mēs esam, esam, esam
Kurkuļi,
ar melnām, spīdīgām, resnām
astēm.
Mūsu ir daudz, tonnām,
kastēm
visi tik vienādi un savādāki
nevar pateikt neko jēdzīgāku,
kā:`mēs visi mirsim!`
vai`kādu maizi pirksim?`...
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2008-01-09 12:41 |
| tā viš i. |
| Bils |
2008-01-09 12:42 |
| bet, ja gribi dzīvot, ir arī jāēd.diemžēl. |
| Burve77 |
2008-01-09 13:35 |
| ak nabadziņš, Amēeeeriku atklājis:))) |
| Bils |
2008-01-09 13:57 |
| Burve tu par Kolumbu? |
| Burve77 |
2008-01-09 15:15 |
| nē, par autoru:)) |
| Burve77 |
2008-01-09 15:16 |
sorrriiii, autori:)), ak, jaunība, ak, skaistie gadi:)) kad nemaisās pa kājām kurkuļi
un radi:)) |
| GedertsPiebriedis |
2008-01-09 17:32 |
Dzejnieks domā, ka viņš un visa viņa dzimta ir abinieki, un tas izsauc oHo dzejas
lasītājos smieklu vētru. |
| ahma |
2008-01-09 19:37 |
| Izklāstīts-interesanti. |
| mistik |
2008-01-09 21:00 |
| Ja, tiešām interesanta doma! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-01-10 07:39 |
| Tik interesanta doma, ka visu dienu man tagad būs par ko prātot. :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!