dzejolis par neko

autors: nejauEs [dzejoļi]

tik skaļā klusumā
nav, kas dzird.
Kā sitas sirds
kā sitas mana sirds
varbūt viņa manī ir,
varbūt nav...
un debesss asaras
pret loga rūtīm sašķīst
un arī manas līst
tik sāļas, ka no tām
nav jēgas-
tās slāpes neremdē,
un arī sāpes-nē...
Tad jau- lai līst,
lai redz, ka ir sirds.
Sirds, kas jūt
un var jau būt,
varbūt spēj mīlēt (?)...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2008-01-08 11:41
ak tu tētīt....
klusaisMiileetaajs	2008-01-08 11:42
Kad pēdējo reizi taisīji kardiogrammu?
GedertsPiebriedis	2008-01-08 12:02
Labāk nebūtu lasījis šo darbu. Palika žēl dzejnieka.
ahma	2008-01-08 18:47
Un tomēr,dzejolis nav slikts.
mistik	2008-01-08 20:57
Pēc lietus vienmēr uzspīd saulīte(agri vai vēlu)!! Būs svētki arī Tavā ielā!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!