Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dūriens miskastes vākā..

Divpadsmit dunča dūrieni miskastes vākā!
Divpadsmit rētas tumšas un baisas!
Ak cik grūti šo mīklu šķetināt nākas..
Šausmas un putekļi virmuļo gaisā!

Divpadsmit miskastes runči pagalmā tusē.
Divpadsmit ārijas izdzied tie krūmos.
Putni nedzied, tie bailīgi klusē..
Tālumā dzirdami sētnieka gārdzieni drūmi.

Atveru logu,paceļu spaini,samazgas pagalmā līst.
Iebrēcas sētnieks, sadzirdu lāstu.
Sirsniņa sitas, mātes vārds debešos klīst!!
Pie izsista loga naktī.. bēdas Jums stāstu...
Viedokļi par dzejoli
 sakarsis  2007-12-17 18:43 
Reiz kādu ziemu es biju sētnieku pavēlnieks Siguldā un varu apliecināt - tie
sapampušie maitas katru rītu bija jāceļ ar kājas spērieniem pa durvīm un logu
ritmisku rībināšanu, jo viņi mīlēja bieži iemest! Cerams, ka tie bija viņi, kurus tu
sadūri!
 pagaliite  2007-12-17 19:13 
Divpadsmit zaļas acis
miskastes vākā...:)
 mistik  2007-12-17 20:41 
Nelej citiem samazgas virsū, tad iztiksi bez 12 dūrieniem!!!
 vanadziene  2007-12-17 20:56 
Un kur palika: "Jo-ho-ho! Un pudele ruma..."? :)))Riktīgi latviska ainava!!!
 planeeta  2007-12-17 22:28 
Te nu man jāpiekrīt vanadzienei (nū, es par to rumu).:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?