Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Zvaigznes

Spoži zvaigznes debesīs spīd
Brīnumaini tās mirdz
Kā mazas asaru lāses
Dvēseles cietokšņos
Iemiesojot apbrīnojumu spēku
Kad tas ir vismazāk,
Tik daudz tās laistās
Debesu pamalē
Kā kvēli sapnīši
Sirds dziļumos.
Ikvienai tai ir savs stāsts stāstāms
Ar nezināmo pilns
Tomēr uz mūžību tie paliek noklusēti
Jo drosmes par maz tos izzināt
Ieklausīties ar tīru prātu
Bez aizspriedumiem
Bez liekām emocijām.
Zvaigznes kā dievišķs brīnums
Mums virs galvām staro
Ieskaties un tu redzēsi
Ka tās ir bezgalīgas
Kā asaras
Kā sapņi
Kā mūžība.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-12-16 10:18 
Kad rakstīji šo dzejoli, zvaigžņu droši vien bija daudz, bet piektdienas un
sestdienas naktī baigi daudzas arī nokrita. Pats redzēju! :))
 GedertsPiebriedis  2007-12-16 14:12 
Debesu spīdekļi dzejnieci iedvesmo rakstīt romantisku dzeju.
 tavssargs  2007-12-16 16:47 
Tu kļūsi par kosmonauti!
 planeeta  2007-12-16 18:41 
Nū nāāāivs, nū jaunUvīgs, bet vemt negribas, lasīt var un pat izlasīt līdz
galam.
Viss vēl Tev būs.:))
 ruttta  2007-12-16 20:06 
Caur ir ar tevi.
 linkoln  2007-12-16 22:02 
Doma laba, bet pārējais nāks ar laiku! Veiksmi Tev!
 sakarsis  2007-12-16 22:22 
Tāds astronoms kā es, noteikti iebilstu, jo zvaigznes mirst, kad sasniedz sarkanā
milža izmērus, un tās explodē!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?