Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kurpes.

Melnas kurpes notrieptas ar darvu
Liekas neskaidras un tukšas
Nevienam neko neizteicošas
Klusi snauž uz zemes
Metot netīrības ēnas
Uz pedantiskās grīdas,
Brīdis paiet ar sasprindzinājumu
Kādu satricinot līdz nepazīšanai,
Paliek būtne afoniska
Uz mirkli nedzirdami akla
Gaisā nošalc darvas dvaka
Ožai pārāk traka,
Grīdu klāj pārsteigums
Tumši darvas pleķi
Tie iesūcas grīdā ar baudu
Ar neredzētu saldmi
Tie paliek neiztīrāmi.
Tukšas tās stāv vēl joprojām
Pārklājušās ar baltām pūkām
Šīs darvainās kurpes.
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-12-03 10:16 
Ļoti interesants skatījums! Bet man patika!
 mistik  2007-12-03 19:19 
Muca ar medu nekad nebūs vientuļa! Vienmēr atradīsies kāds, kas pielies darvu!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?