Man paskrien garām

autors: kaijaa [dzejoļi]

Man paskrien garām tavas basās kājas,
Tev nezin kāpēc skrienu garām es,
Un tā ikreiz, kad, zaudējušas mājas,
Kā vadātāja viltas maldās dvēseles.

Nu aplis noslēdzies – tu kājas apaut vari
Un apstāties, un apkārt lūkoties –
Skat, arī kokiem aplūzuši zari,
Bet manā ligzdā putnēni sāk pūkoties...

Varbūt ir jāsien dvēselīgās saites,
Lai skrējiens bezjēdzīgais pārtraukts tiek,
Ja ne, tad ilgu pilnās vientulības kaites
Bez mitas sīkiem rikšiem pakaļ skries...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-11-29 12:08
Kā saka - glupa galva kājām mieru neliek. :)))
Plaanpraatinjsh	2007-11-29 12:10
Negaidi - lai pakaļ ar plikām kājām!!
Plaanpraatinjsh	2007-11-29 12:10
Negaidi - laid pakaļ ar plikām kājām!!
klusaisMiileetaajs	2007-11-29 12:18
Negaidi - laid pakaļ ar pliku dibenu! :)))
kodax	2007-11-29 12:21
bezjēdzīgais skrējiens... Labi pasvītroji, bet dažreiz arī tāds skrējiens nes augļus!!!
tavssargs	2007-11-29 12:24
Skrējiens pēc plūmēm.
Plaanpraatinjsh	2007-11-29 12:30
TS, izskrien Tu arī vienu līkumu pa pliko.:)))
Bils	2007-11-29 12:40
autore uzsver, skrien vai neskrien-visi tur būsim. paldies par atklāsmi!
planeeta	2007-11-29 14:40
Man patika, nu, tā vienkārši.:))
radieto	2007-11-29 16:01
Mēs bieži bez mitas skrienam, pakļaudamies trakajam dzīves ritmam. Varbūt vajadzētu atrast brīdi, kad apstāties, paskatīties apkārt un padomāt.
vanadziene	2007-11-29 16:54
Tā mēs auļiem traucam viens otram garām pusi sava mūža... Tikai mūža novakarē,-veci un salīkuši, redzam, vai laikā esam mācējuši apstāties un vai ir kas pasniedz ūdens krūzi un pienes zāles, kad to pašiem grūti izdarīt...
malva	2007-11-29 17:14
šis arī nē
mistik	2007-11-29 18:56
Tā tai dabā iekārtots! Dzīve ir kustība!! :)
pagaliite	2007-11-29 21:39
Mēs daudz ko paspēt varam, bet vienmēr kādam aizskrienam garām...:)
GedertsPiebriedis	2007-11-29 22:16
Laikam vēl nav atradies cilvēks, kurš saprastu šīs sievietes domas un viņas teikto. Ja pacenstos runāt vienkāršāk, varbūt nevajadzētu dzejot par vientulību. Cilvēki instinktīvi baidās un izvairās no visa, kas nav pazīstams un var sevī slēpt briesmas.
kaijaa	2007-11-30 08:22
Ir, ir atradies, un ne viens vien, Ģedertiņ! Kur nu vēl vienkāršāk...
Bils	2007-11-30 11:29
autore savā komentārā Gedertam uzsver, ka duraki vēl ir uz pasaules.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!