Balta patiesība

Un kļūda stāv uz apzeltītu grēku stūra,
Tai acis spīd:
-Nāc līdzi, gribu tev ko parādīt!
Es eju,
Kāja slīd uz balto grēku ciparnīcas,
Tūliņ būs divpadsmit.
Kurš grēku baltu nosmērējis?
Kļūda smīn,
Un, redz, - jo tuvāk divpadsmit,
Jo baltums spožāk splīn;
Man acis sāp,
Kur palikusi kļūda?
Ir divpadsmit kā gadumijas slieksnis,
Un kļūdas nav,
Vien „balta patiesība”
Apzeltītā siekstā.