Ne vienmēr bijis tā

Tu – mana izslāpusī debespuse,
Apmaldījusies,
Es – lietus, sniegs un arī krusa
Tavās debesīs.

Ne vienmēr bijis tā,
Ne vienmēr arī būs,
Vēl kāpjam divatā,
Ar Dievu vēl uz “jūs”.

Tu – sauja smilšu, izkaisīta
Kāpās liedagā,
Es – kaija iesvaidīta
Vēja spārngalā,

Tu – dobums vecā ozolā
Liktens krustcelēs,
Es – liesma nemirstīga,
Sēju dzirksteles.

Ne vienmēr bijis tā,
Ne vienmēr arī būs,
Mēs kāpjam divatā,
Lai Dievs ar mums
Vairs nebūtu uz “jūs”.