Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pie zvaigznes pēc sapņa.

Ar vājprātīgu domu
Bagāžu pakoju.
Es došos prom tālu,
Jautāt pēc sapņa mana.
Tas apmaldījās
Ceļā pie manis.
Es došos pie zvaigznes,
Kas krita toreiz.
Es prasīšu zvaigznei
Piepildīt tomēr.
Manu sapni, kas nomaldījās.
Es došos ceļā jau tagad.
Tik pavadi mani,
Līdz apziņai.
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-11-28 16:45 
Jau pavadu Tevi! :))
Patika!
 vanadziene  2007-11-28 16:48 
Jā, lai no vājprātīgas domas tiktu līdz skaidrai apziņai, vajag pavadoni...
 Burve77  2007-11-28 17:11 
ejam, es pavadīšu, bet esi uzmanīga:))sapnis var arī piepildīties:))
 planeeta  2007-11-28 18:48 
Tas sākums bija cerīgs, abet aplauzos, ...gadās. Jā, laiks un pieredze var līdzēt.:)
 GedertsPiebriedis  2007-11-28 18:51 
Iedams es uz garāžu,
Domāju par bagāžu.
Gaļā jānodod man teļš,
Tālu jāved, ilgs
būs ceļš.
:) Atvainojos.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-28 22:05 
Kur nu uz nakti liksies? Ej tik gulēt! :))
 jukas  2007-11-28 23:37 
Tad jau labāk dziedāt ar zvaigzni....
 mistik  2007-11-28 23:52 
Lai tiktu līdz sapnim, apziņa ir pilnīgi lieka!! :)
 Antena17  2007-11-29 08:18 
Atļaušos nepiekrist. Apziņa nekad nav lieka. Un kur nu vēl lai tiektos pie sapņa.
manuprāt apziņa būtu tieši vietā.
 tavssargs  2007-11-29 11:00 
Vai Tu esi radiste? Man vienmēr radistes ir patikušas - viņas ir foršiņas, jo visas,
kuras es pazinu, bija ar lieliem pupiem. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?