Pie zvaigznes pēc sapņa.
Ar vājprātīgu domu
Bagāžu pakoju.
Es došos prom tālu,
Jautāt pēc sapņa mana.
Tas apmaldījās
Ceļā pie manis.
Es došos pie zvaigznes,
Kas krita toreiz.
Es prasīšu zvaigznei
Piepildīt tomēr.
Manu sapni, kas nomaldījās.
Es došos ceļā jau tagad.
Tik pavadi mani,
Līdz apziņai.
Viedokļi par dzejoli |
kodax |
2007-11-28 16:45 |
Jau pavadu Tevi! :))
Patika! |
vanadziene |
2007-11-28 16:48 |
Jā, lai no vājprātīgas domas tiktu līdz skaidrai apziņai, vajag pavadoni... |
Burve77 |
2007-11-28 17:11 |
ejam, es pavadīšu, bet esi uzmanīga:))sapnis var arī piepildīties:)) |
planeeta |
2007-11-28 18:48 |
Tas sākums bija cerīgs, abet aplauzos, ...gadās. Jā, laiks un pieredze var līdzēt.:) |
GedertsPiebriedis |
2007-11-28 18:51 |
Iedams es uz garāžu,
Domāju par bagāžu.
Gaļā jānodod man teļš,
Tālu jāved, ilgs būs ceļš.
:) Atvainojos. |
klusaisMiileetaajs |
2007-11-28 22:05 |
Kur nu uz nakti liksies? Ej tik gulēt! :)) |
jukas |
2007-11-28 23:37 |
Tad jau labāk dziedāt ar zvaigzni.... |
mistik |
2007-11-28 23:52 |
Lai tiktu līdz sapnim, apziņa ir pilnīgi lieka!! :) |
Antena17 |
2007-11-29 08:18 |
Atļaušos nepiekrist. Apziņa nekad nav lieka. Un kur nu vēl lai tiektos pie sapņa. manuprāt apziņa būtu tieši vietā. |
tavssargs |
2007-11-29 11:00 |
Vai Tu esi radiste? Man vienmēr radistes ir patikušas - viņas ir foršiņas, jo visas, kuras es pazinu, bija ar lieliem pupiem. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|