Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cīņa

Aukstums un vējš.
Gaiss putekļu klāts.
Pelēku sniegpārslu,
Sarkanu putekļu.

Traģiski kliedzieni -
Gadu garumā.
Nāves saucieni -
Tikai sākumā.

Tie brida caur sniegu,
Asinīm un klaigām.
Tie brida.
Cik nu tālu redzēja.

Visapkārt tikai sals.
Jebkurās krūtīs
Bieza putekļu kārta.
Sarkanu putekļu.
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-11-27 18:12 
Smags dzejolis!
Uzrakstīts ļoti labi!
Brīžiem der apstāties un padomāt par dzīves
vērtību!
 klusaisMiileetaajs  2007-11-27 19:43 
Kāliju krāvāt no vagoniem ārā, vai? :))
Grūti tas ir noteikti, atceroties jaunību,
kad divatā ar draugu izkrāvām cementa vagonu. Pēdējos maisus nesam divatā un arī
domājām traģiski - nāve klāt! :)
 Antena17  2007-11-27 19:50 
Ja godīgi, rakstot šo dzejoli domāju par 1. pasaules karu un ekskursiju 9.klasē, kad
devāmies uz Tīreļpurvu... Smagi.
 kodax  2007-11-27 20:04 
Es sapratu, ka par karu...
Patika, kā uzrakstīji!
 albatrose  2007-11-27 20:32 
Ložmetējkalns. Jā, tur ir tāda aura, sevišķi ziemā.
 vanadziene  2007-11-27 20:37 
Es esmu pēckara bērns... Paldies dievam, karu tikai filmās esmu pieredzējusi, pat
armijā neesmu bijusi ...
 Densi  2007-11-27 21:49 
KL M arii studeeji Jelgavaa un kraavi vagonus:)?
 planeeta  2007-11-27 22:47 
Jā, ar visiem daudzajiem putekļiem ir izdevies.:)
 mistik  2007-11-27 23:03 
Man arī liekas - izdevies!
 Bils  2007-11-28 10:04 
Karš
kājas un stumbeņi, asinis, vaidi
Karš
tu guli ar seju dubļos un gaidi
tad
komanda: celties, uz priekšu
bet bailes rauj tevi zemē iekšā
un iekšas pa muti jau
kādam ir laukā
skan kliedzieni: kājās..., par māti..., maukas...
bet lode, tā
klusi, tā nejautā
izmeta mani no kaujas autā
Karš
tas nav rakstāms
tas nav: tev
nebūs nogalināt
bet manis vairs nav
es miris, es laukā, uz lauka
Karš.
 Bils  2007-11-28 10:06 
Antena, paldies.
 Antena17  2007-11-28 13:55 
Jāāā! Paldies Jums! Beidzot ir tapis dzejolis, kas kādam tomēr patīīk! Paldies. Mana
misija ir izpildīta.
 Bils  2007-11-28 13:57 
tu esi misionāre?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?