Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Zvans.

Tie cītīgi pūlējas,
Par gudrību rūpējas.
Reizēm ar smaidu,
Reizēm ar naidu,
Bet viņi mācās.
Un mācijās.
Tad atskan zvans –
Ak, glābējs mans!
Un uzreiz tik viegli
Atskan smiekli.
Stundā tik stīvi,
Bet nu jau tik brīvi.
Vecākie mazākos bīda,
Trenkā un dīda.
Jaunākie smejas un kliedz...
Visu, ko stundās tiem liedz.
Visvecākie steidz aši pīpēt,
Mazākie cenšas učenes zīmēt.
Uzraugi nikni lūr.
Ak, cik labi starpbrīdī būt!
Un nu jau atkal zvans –
Ak, ienaidnieks mans!
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-11-27 02:02 
Ak, šajā dzejolī pilnībā atklāta skolas ikdiena -visi kaut kur iet, skrien,rosība,
burzma, viss notiek ...
 Densi  2007-11-27 02:06 
Toreiz,skolā man šī kņadu jezga patika:)
 GedertsPiebriedis  2007-11-27 07:31 
Starpbrīdis Saeimas plenārsēžu laikā.
 kodax  2007-11-27 11:26 
Diezgan laba doma! Atceros, kā es gaidīju vienreiz, lai noskan zvans, bet tas mani
nedzirdēja ni ni... Tas gaidīšanas laiks bij vesela mūžība! Bet tad mani patraucēja
skolotāja un uzdeva man jautājumu... Tieši tajā momentā ieskanējās zvans un skolotāja
ātri atvadījās... Brīnumi notiek! :))
 planeeta  2007-11-27 11:50 
Vismaz pēc satura ir saprotams, bet atskaņas "ausi griežžž".
 kaijaa  2007-11-27 19:09 
piekrītu planeetai par atskaņām - pārāk naturālas
 klusaisMiileetaajs  2007-11-27 19:59 
Woov!
 mistik  2007-11-27 20:59 
Neticas, ka tur viss tik mierīgi. Atceros, ka patrāpījos skolā (kad noskanēja
zvans), gāju pie meitas skolotājas! Toreiz biju laimīga dzīva palikusi!!! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?