Garīgums šķiet nedabīga lieta

Ar neesošu cieņu pa vārtiņiem izeju,
Zem kājām klājas ceļš sārts
Kā izkārta mēle, kur bradāt.
Ir mākoņi aklas un blāvas acis,
Kas debess tumšā, aukā, pelnpelēkā ģīmi slīd.
Ir debesis tik zemu,
Ka pleci zem to svara līkst.
Un garīgums šķiet nedabīga lieta.

Nav vietas debesīs,
Ir atmosfēra piesārņota pārāk.

Pēdējo eņģeļu baltas asaras šovakar krita,
Krita un izšķīda netīrās ielās,
Zem mašīnām un īgno kājām.

Šīs asaras nīstu!