Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Sapņi ir varmācīgi un neatkarīgi no gribas
Rau, kur veca koķete pār bulvāri slāj!
Lūk, kā pleci vēl slienas – viņa vēl svilpieniem atsaukties zina, Vēl skropstas plivina, Pār galvu plaukstas atmet, sprādzēm lētām grabot un zibot. Lūk, sausās, vēl skūpstu kārās lūpas savelk, Atsedzot retzobu rindas grimasē baisā, Paretos matus pa gaisiem vēl svaida, Pūdera kaisītos, laistītos baiļsviedros. Grib gurnus tā lunkani līgot, Grib ielīksmot, kvēlināt, grib dzīvot, Dzīvot! Bet --- Kā biedēklis novembra vējā tā tirinās. Tik smieklīgi, žēl. Aizkustinoša, uzjautrinoša Pār ielu vecā koķete slāj, Zem kājām neskatās, Tai acis – Skatlogos, acīs, debesīs raugās. Sirds saraujas Skumjās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|