Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sniega laika mazie noziegumi

Ar baltu sniegu piebirst mute,
Uz mēles, acīs, ausīs - sniegs,
Salts telefona vados sniegs,
sniegs vārdos rakstītos un kliegtos.

Un šovakar namam manam garām tu ej,
Pa ielu lēni, auksto, balto bišu ieskauts,
Un svilpojam kaut ko es tevi dzirdu,
Kaut ko no senču dziesmām
Senaizmirstām.

Dimd soļi mīksti, smagi.

Veļu un varoņu laiks
Sveces liek logā likt un lūgt,
Lai pāri ziemām, naktīm nāc,
Uz manu namu nāc,
Dzert vīnu, vakarēt,
Mans sniega nobiedētais.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-13 15:00 
veļu laiks ir beidzies! pagājšsvērdien!
 planeeta  2007-11-13 15:22 
Nu, man tīri labi patika, bet nepaķēra, brīžiem kaut kas pinās.:)
 vanadziene  2007-11-13 17:30 
Ja iet tavai mājai garām, varbūt nemaz nav tik slikti, ka snieg-zem sniega var būt
ledus-paslīdēs kāja-un nokritīs tieši pie tavas mājas... Atliks tikai savākt!...
 kodax  2007-11-13 18:19 
Ļoti patika!
 kaijaa  2007-11-13 19:44 
kaut kāds klibs, kaut soļi dimd mīksti...laikam par smagu?
 GedertsPiebriedis  2007-11-13 22:09 
Dzejniece aicinu visus, kam no sniega bail, nākt pie viņas iedzert lētu vīnu.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-14 11:03 
Pilna mute ar sniegu - forši! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?