Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

ārprātīgo

Putekļu dūmaku sārtu triec vakara vējš
Pār klajumiem bez gala, malas tukšiem.
Es ar tevi, divi vien
Zem fantastiski sārtas, karstas debess vēl,
Veco tūkstošgadu drupu ēnā.

Mēs mūžības kapeņu priekšā - rēgi,
Mēs ceļinieki, aslapaino, melno koku siluetu ēnā,
Mums guļasvieta- zeme,
Zem mums vien kaila, sārta smilts.
Dod nodzerties, kalst kakls!

Ir nakts, tik melna nakts vien te
Un mēness augšā – kaila, balta vājprātīga acs
Šai tumsas svētnīcā
Kā divas, gludas kobras vijamies,
Nakts salta būs,
top āda sarkanspīdīgs korallis
un nagi mani tavā miesā senas zīmes spiež.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-09 14:17 
autore bijusi Kipras klosterī un nav paņēmusi līdz ūdeni un segu.
 Arturs13  2007-11-09 15:03 
Brrrrrrr!!!
 asmele  2007-11-09 15:21 
Kaut kas rēgaini sadomazohistisks...
 kodax  2007-11-09 15:37 
Patika!
Bet man palika baisi... :))
Kodax aizskrien tālēs zilajās, ka papēži vien
cilājās... :))
 Lichia  2007-11-09 15:48 
Bil, tur nav atļauts gulēt uz segām, tur gulētājam pamet tikai niedru pīteni!!
 GedertsPiebriedis  2007-11-09 17:35 
Dzejniece nakšņo kapos( nav nemaz laba doma), kur pārcieš dažādas fiziskas mokas.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-09 22:08 
Kaut kādi aizdzērušies bomži, vai? :))
 albatrose  2007-11-09 22:44 
Es teikšu tā: Tu esi kritusi pretējā galējībā - spēlfilmas vairs neskaties, toties
pārdozē ar diviem kanāliem - DISCOVERY un Nat.Geogr...:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?