Svecīšu vakars

Šajā saltajā dienā uz savām kapsētām ejam,
Iedegt svecītes mīļajiem aizgājējiem,
Klusi pastāvam, atmiņās esot ar viņiem,
Projām dodamies skumji nopietnām sejām.

Priecīgi skaista ir kapsēta šajā dienā,
Silti atvadās gaišās guntiņu rindas.
Kad aiz viesiem aizvērsies kapu vārti,
Paliks kā mirdzoša sala mīļo atdusas vieta.

Varbūt pār kopiņām klusām dvēseles priekā dejos,
Zinot, ka neaizmirst tie, kuri turpina dzīvot.
Iededziet sveces tiem, pie kuriem neviens vairs nenāk,
Gaišāks lai dvēselēm ceļš, šonakt lidojot ciemos.