Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Sabojāt...
Šausminoša naiva
Es esmu Visu iesākto es spēju sabojāt Kaut spētu par to nedomāt, Es gribu apmaldīties vārdos Pašai savos Kur jau esmu visu sabojājusi Savu sirdi tukšumam atdevusi. Manas domas norit pār vaigiem Aizrit kopā ar sapņiem Es nespējus rast mieru Nedz ar sevi Nedz ar kādu kopā. Sažņaudz manu sirdi Domas, sapņi, kas mani tirda Es ieklausos tukšumā Man apkārt valdošā klusumā Es gribu skaļi izteikt Savu neprātu Valdošam klusumam Lai tas apmaldās pats sevī Aizplūstošajā enerģijā Kas visu spēj nomākt Un aizmirst pat mani…
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|