Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es tev izstaaastissu staastu...
Es tev izstāstīšu stāstu
Nepavisam ne garu, Tā sākās ar dienu Ar vienu liktenīgu nejaušību. Zemi klaja ledus Un neliela sniega kārta Tu pabrauci man garām Bet laicīgi attapies, Tu apstājies Man dāvājot vienu savu smaidu. Tu juti, kā mūsu plaukstas saskārās Kā pazuda diena un nakts, Neapzinājāmies mēs sadegšanas mirkli Man tikai vajadzēja degt un sadegt Bet paliku uz vietas es Ieklausoties vēja sāpēs Ar kurām viņš manī dalījās Es atguvu to ko jau uzskatīju par mirušu. Pēc mirkļa es atguvos Jutu pār sevi aukstu ūdeni pārlietu Tas manu sirdi ieņēma Bet tad nāci tu, Ar vienu savu smaidu tu panāci To, ko centās panākt citi Dāvājot man debesis un zemi, Bet tu spēji visu Un tu ieguvi visu Tikai vējš mūžīgi paliks Un kopā ar mani stāvēs To es tev apsolu…
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|