Un vispār – stājies armijā!

Klusi klusītiņām,
Tverot pie pogas,
Rozīgās čībiņās
Mīlētājs zogas -
Papriekš uz virtuvi,
Čīkstinot eņģes,
Iedzer mazliet
Un uzkož pa reņģei.
Tad tā lēnītēm
Uz pagrabstāvu
Paplānam prātiņam
Atvienot strāvu -
Neprot šis, nabadziņš,
Slēdzīti atrast,
Mīlētājs vienīgais
Plānprāti saprot.
- Iedzeršu vēl,
Kaut dzērājs neesmu,
Kefīra malku,
Lai nebojā dvesmu,
Tad zagšos tālāk,
Kur acis rāda,
Kur mana mīļotā
Sedziņu spārda,
Lēnītēm noģērbšu
Čībiņas rozā,
Re, mana ilgotā
Miegā jau grozās...
Mēnestiņš čigāniņš
Lodziņā skatās,
Mīlētājs šausmās
Nokrīt turpatās:
- Rokas augšā! -
Pēkšņi tik skarbs
Uzklūp mīlniekam
Uzticams sargs.
- Ja tu vēl reizi
Zagsi man čības,
Rubinās mīļā
Tev skrotis no ribām!
Tad, kad nākamreiz
Dēkās iesi,
Palūdz gaili,
Lai aizdod tev piešus.
Un vispār – stājies armijā!