Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Manas dvēseles māsa

Manas dvēseles māsa
Ir dzeltenā krāsa –
Kā dzintarzeme,
Kā medus lāse.

Manas dvēseles māsa
Ir zilā krāsa –
Kā jūra, kā debess dziļa
Jūnija naktī virs priežu sila.

Manas dvēseles māsa
Ir zaļā krāsa –
Kā lapotnes atspulgs bērza tāsī,
Kā sapņi, ko mūžam krāsi.

Manas dvēseles māsa
Ir baltā krāsa –
Virs ūdenskrituma miljoniem lāšu
Kur satiekas varavīksnē.

Gluži tāpat manas dvēseles dzīlēs
Kā smaržām virs diendusas pļavas tvanot,
Kā silpureņu zvaniņiem zvanot,
Kā sirdsbalsij no debesīm skanot,
Visas manas dvēseles māsas
Klusi saplūst vienā –
Mīlestības krāsā.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-11-12 14:26 
ļoti patika!
 planeeta  2007-11-12 16:43 
Smuki.:)
 radieto  2007-11-12 18:21 
Aizdod uz brīdi man savas acis,
Lai es varu tā redzēt,
Aizdod uz brīdi man savas
jūtas,
Lai es varu tā rakstīt!
Tu esi dāsna - aizdosi arī.
Es - nevarēšu...
 kodax  2007-11-12 21:49 
Kaijiņ, skaistas rindiņas!
 kaijaa  2007-11-12 22:10 
paldies, tas ir gadus četrus jauns dzejolis...Ir jau vēl arī citas krāsas...:))
 mistik  2007-11-12 22:47 
Ļoti krāsains un skaists!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?