Es atdošos tev

autors: kaijaa [dzejoļi]

Es atdošos tev
Kā muša zirneklim,
Kas tīklā to gūsta
Un, sūkdams pa lāsei,
Redz mušas miesu žūstam...

Es atdošos tev
Kā vērmele bitei,
Un rūgtā sula pa dzīslām ritēs,
Un aizlidos bite
Ar nešļavu savu...
Bez smaga goda,
Bez svešas slavas...

Es atdošos tev
Kā mākonis zemei,
Kas, lietus smaguma pušu plēsts,
Iztukšo sevi visu...
Kā matu pīne,
Zem alkainiem pirkstiem
Par jūru kļūdama,
Vaļā risa...

Es atdošos tev...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2007-11-12 14:36
Cik rizes ir jāatdodas,lai sāktu žūt miesa?
vieglpraate	2007-11-12 17:31
Interesanti gan.... vai tas, kam vēlies atdoties, to kādreiz uzzinās?:)))
vanadziene	2007-11-12 17:51
Mākonis un muša pēc šādas izmanošanas būs iztukšoti, bet vērmele-atvieglota... Gluži kā dzīvē!!! Jā, vērmelei būt nemaz nav tik slikti...
kodax	2007-11-12 18:28
Ak tad atdosies man! :)) Labi uzrakstīji!
mistik	2007-11-12 21:06
Tāda sajūta , ka esmu jau lasījusi šo dzejoli?!
kaijaa	2007-11-12 22:11
nu, mistik, pa kuru laiku tu piekļūsti manai mapītei :)))) ???

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!