Mana dzeja
Domu putni atlido,
Manu dvēseli paknābā,
Tad steidzīgi aiztraucas
Pasaules plašumā.
Pie manis atgriežas-
No skrējiena paguruši,
Ar jaunām domām,
Vārdiem apauguši.
Liek visu izjusto
Izteikt man dzejā.
Baidās, ka pazudīs
Dzīves vējā.
Tā mana dzeja
Nāk šajā pasaulē.
Domu putni tai
Vārdus sameklē.
Viedokļi par dzejoli |
GedertsPiebriedis |
2007-11-08 13:42 |
Ja kādam līdz šim nebija saprotams, kā top dzeja, tad pēc šā darba izlasīšanas katrs spēs uzrakstīt dzejoli. |
Bils |
2007-11-08 13:57 |
labi, ka tavi putni nekakā.atvainojos. |
Burve77 |
2007-11-08 14:10 |
derētu vēlreiz Hičkoka "Putnus" paskatīties, varbūt kāda doma iešausies prātā...
smuki jau ir, nenoliegšu - to es par dzejoli - |
vanadziene |
2007-11-08 15:19 |
Domu putni ir kā maitu lijas atnes visu ko-pat reizēm necenzētus lamu vārdus un neķītras domas... |
kaijaa |
2007-11-08 18:35 |
... tikai tās nav jāliek dzejolī... (tas vanadzienei) P.S. Kādi ir cenzēti lamuvārdi? |
klusaisMiileetaajs |
2007-11-08 20:08 |
Cenzētie lamu vārdi ir stulbenis, verkšķis, plekste un čupa-čups. :)) |
pidulis |
2007-11-08 21:09 |
Piebilde pie pēdējā komentāra: ...un Klusais Mīlētājs... |
mistik |
2007-11-08 22:04 |
:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|