Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana dzeja

Domu putni atlido,
Manu dvēseli paknābā,
Tad steidzīgi aiztraucas
Pasaules plašumā.

Pie manis atgriežas-
No skrējiena paguruši,
Ar jaunām domām,
Vārdiem apauguši.

Liek visu izjusto
Izteikt man dzejā.
Baidās, ka pazudīs
Dzīves vējā.

Tā mana dzeja
Nāk šajā pasaulē.
Domu putni tai
Vārdus sameklē.

Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-11-08 13:42 
Ja kādam līdz šim nebija saprotams, kā top dzeja, tad pēc šā darba izlasīšanas katrs
spēs uzrakstīt dzejoli.
 Bils  2007-11-08 13:57 
labi, ka tavi putni nekakā.atvainojos.
 Burve77  2007-11-08 14:10 
derētu vēlreiz Hičkoka "Putnus" paskatīties, varbūt kāda doma iešausies
prātā...
smuki jau ir, nenoliegšu - to es par dzejoli -
 vanadziene  2007-11-08 15:19 
Domu putni ir kā maitu lijas atnes visu ko-pat reizēm necenzētus lamu vārdus un
neķītras domas...
 kaijaa  2007-11-08 18:35 
... tikai tās nav jāliek dzejolī... (tas vanadzienei) P.S. Kādi ir cenzēti lamuvārdi?
 klusaisMiileetaajs  2007-11-08 20:08 
Cenzētie lamu vārdi ir stulbenis, verkšķis, plekste un čupa-čups. :))
 pidulis  2007-11-08 21:09 
Piebilde pie pēdējā komentāra: ...un Klusais Mīlētājs...
 mistik  2007-11-08 22:04 
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?