Liepa rudenī
Bezkauņa vējš
Manu kuplo liepu
Pa nakti izģērbis,
Rets mežģiņu plīvurs
Vien palicis.
Nu rudens brāzmas
To viegli saplosīs,
Rakstu pa rakstam
No mežģines izplēsīs.
Līdz kailā liepa
Cēla un nesalauzta,
Jaunu pavasari lūdzot,
Zaru spēcīgās rokas
Pretī debesīm
Lūgšanā cels.
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-11-07 14:17 |
| mums kaimiņos liepas apgrieza. |
| forele |
2007-11-07 15:01 |
vai, man gan liekas, ka vējš, kas izģērbj kokus, un zaru rokas lūgšanā ir ti-ik
nodrillēti dzejas tēli... sorry. |
| albatrose |
2007-11-07 17:12 |
| Būtu cita smeķe, ja liepu uzrakstītu ar lielo burtu. |
| ahma |
2007-11-07 17:31 |
Šodien gāju garām ceriņu krūmiem un redzēju interesantu skatu.Izskatījās tūlīt
atvērsies pumpuri... |
| vanadziene |
2007-11-07 18:25 |
| Vējš ir bezkauņa, to apstiprinās vismaz 99% pārējo koku... |
| mistik |
2007-11-07 21:08 |
| Piekrītu vanadzienei!! |
| GedertsPiebriedis |
2007-11-07 22:43 |
Nobijās suņi, pat runči,
Kad pacēlās gaisā man brunči. |
| kljavinja |
2007-11-08 00:56 |
| Xe,ņemot vērā to kāds man uzvārds ir jautri :)! |
| vanadziene |
2007-11-08 12:39 |
Kļaviņ, šitā nerunā-vai nepiefiksēji, ko ģedertiņš komentē, kas kokveidīgajiem zem
brunčīem... Ka nesanāk blamāža... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!