Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tu atbildēji man neko

Tu atbildēji man neko,
Kad tevim vaicāju par to,
Kā jūra upi izrīko
Un kāpēc gaisma nosirmo,-
Tu atbildēji vien neko.


Tu atbildēji man neko,
Kad zināt gribēju par to,
Kas mūžam mūžu iznieko
Un kvēlo sauli ieziemo,-
Tu atbildēji vien neko.


Es tomēr uzstāju - par ko
Un kas šo dzīvi izskaitļos,
Kurš tukšo vēju aizvējos,
Bez dziesmas balsi iemīļos?
Tu skumji atteici – neko,
Ak, putniņ, velti nekūko...
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-02 13:24 
Autorei bij draugs: Nekas.
 beba  2007-11-02 14:32 
dzejolis taa neko :)))
 Bils  2007-11-02 14:35 
ir tāda sieviešu apģērbu firma: Biba.atvainojos.
 radieto  2007-11-02 17:18 
Jautājumi īsti, atbildētājs nebūs īstais! Dzejolis - labs, vārdi veras kā krellītes
diegā!
 soleisa  2007-11-02 19:54 
ak, 80. desmitie :)
 mistik  2007-11-02 20:59 
Apsoli, apsoli man neko...!
 kaijaa  2007-11-02 21:02 
soleisa, nesapratu ...???
 GedertsPiebriedis  2007-11-02 21:34 
Šis darbs lasītājam atgādina seno patiesību, ka viens muļķis var uzdot tik daudz
jautājumu, uz kuriem atbildi nespēj rast pat desmit gudrie.
 Fanta84  2007-11-03 10:59 
galvenais jau ir uzdot jautaajumus, atbildes ir sekundaarais :)
 pagaliite  2007-11-04 08:59 
Ir visu varens šis- neko,
viņš visu var,
visu izskaitļo, izrīko:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?