Bez paša ziņas

Bez paša ziņas
No paša galvas
Nenokritīs ne mats.
Tā pazūd bez miņas,
Kad nesaņem balvas,
Gan tavi draugi, gan pats.
Kā allaž vakariņās
Gurķi un halva,
Tad ziņas un čats.
Bet dzīve pa kripatiņai
Lej laimes no alvas,-
Tavs moku rats
Plēš dvēs’li lupatiņās,
Kā zosi pa spalvai
Plūc, līdz kails pats,
Līdz mute kurla,
Līdz acis mēmas
Un pakausī lode
Bez svara, bez ēnas,
Līdz pagātnes akai
Aizkritis vāks.
Tu sauci, kaut zināji –
Neatnāks.