Kasparam

Fonā skan "Tu zini"...
Nē, nezinu!
Neko nezinu par tevi!
Mēs laikam esam tik dažādi:
Tu alksti plastmasas kalnu un betona mūru,
Bet es ilgojos pēc dzidrām debesīm un tauriņu lietus...
Es domāju- burvīga romantika,
Un tad tā sagrūst...
Tu esi kā saldumu kalni
Lielveikala vitrīnā,
Kas pievelk mušas,
Bet tās salauž savus maigos spārnus,
Ieskrienot stiklā.
Tu esi kā stikls,
Kas pārgriež man vēnas
Un ļauj nomirt vgientulīgā klusumā.
Es esmu tava jaunā izmestā lieta!!!
"Drīz tiksimies..."-
Tie ir tikai vārdi,
Kurus teikuma beigās nogalina punkts
Un pārvērš liekulīgos melos.
Un sapņi sabirst kā pelni,
Kuri jāizber mēslainē.

Šis mirklis ir pagājs.
Tad jāmirst,
Lai atkal celtos no jauna
Ar smaidu uz lūpām,
Ietu tālāk
Un nelūkotos atpakaļ pagātnē.