Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

redzējums

atspīd ūdenī koks
brūna lapotne un
pārvēršas daudzkrāsainā
un slīpā lietū

pārtrauktas līnijas
svītras pa diagonāli krīt
kā krāsaini uguņi
tiecas

uz ūdeni
ūdenī
koks
rudenī
maina vietu
lietus
koši jo koši
zied
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-10-24 11:08 
Šā darba autore ilgi vēro ūdens virsmu un atspulgu tajā līdz viņai sāk rādīties
visādi ērmi, par ko stāsta šis dzejolis.
 kaijaa  2007-10-24 18:02 
pirmajā pantā tie "un" iebiruši drusku par daudz ? Vai arī tos vārdus rindās citādi
bija jāizkārto, lasu, lasu un nesaprotu... :(
 vanadziene  2007-10-24 20:12 
Lapkritis lietū!!! Cik skaista kombinācija!
 mistik  2007-10-24 21:36 
Jauka glezniņa!
 klusaisMiileetaajs  2007-10-25 01:46 
Augsts asinspiediens un nekas vairāk. :))
 radieto  2007-10-25 17:08 
Savdabīgi valdzinošs kāda spilgta mirkļa atspulgs.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?