te varētu palikt uz mūžiem

tik daudzi pakāpieni
līdz vietai kurā es stāvu
un neceļas mana roka
lai sodītu tos ar nāvi
lai tiektos atpakaļ lejā
tā noliedzot visu kas bijis
jo es te esmu vien tādēļ
ka visus tos nomīdījis
pa riktīgam izbradājies
līdz pēdējai zālei cietai
tad palēnām celties spējis
līdz šai patreizējai vietai

to nākamo pakāpienu
es redzu lejup tas iet
it vilinoši un saldi
uz tā kāds man dziesmu dzied
tik ļoti pazīstams rādās
un bezgala zināms šis skats
man taču tas reiz jau bijis
nu gandrīz uz mata tāds pats
un vai man vajag to otrreiz
kas reiz bij vislabākais
sirds mana zina es šodien
vēl klausīšu tikai tai

sirds te mana vēlas palikt
vairs neiet šobrīd nekur
ar nesaredzamiem valgiem
šai vietā kāds viņu tur
te varētu palikt uz mūžiem
kas maigs un mīļš liekas tai
tur nepiesietu to brīvu
šai dienai kā pēdējai