domas

nolien stūrī un padomā
ak visi stūri jau piedomāti
tik un tā jauni domu gabali
nāk tik arvien un arvien vēl klāt

kur likt kur bāzt
kur nogrūst lai stāv un mierā reiz liek
pār mani grūst un grūst
atkal man tiek un tiek

cik var domāt
cik izturēt tādu masīvu domu spiedienu
gribu skriet sēdēt mierīgi iet
vai pagulēt tāpat vien bet nu

atkal jau jālien stūrī
jāatrod kāds tukšs kakts
kur domu zaldāti nestāv
uz mūžīgas vakts

it visur tie sardzē
visur tie ir un tikai nāk un nāk klāt
nekā nevaru aizbēgt
iztikt bez padomāt