Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dienas kūst

Kā sniegi saulē
Manas dienas kūst...
Ar smeldzi noskatos,
Kā manis celtās
Sniega pilis grūst.
Un pārvēršas par
Strautu mūžam tekošu,
Ar maniem sapņiem,
Manām ilgām
Projām plūstošu.
Tur tagad savus
Sapņu zirgus vedīšu
Un savu dienu
Dzidrā strautā
Viņus dzirdīšu.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-10-22 13:34 
Dzejniece saprot, ka ikviena dzīva radība bez ūdenas nevar iztikt - pat sapņu lopi
nē, un tas priecē lasītāju sirdis.
 pagaliite  2007-10-22 14:00 
Ja ir, kur sapņu zirgus dzirdīt,
par sniega pilīm nav vērts sevi tirdīt:)
 pidulis  2007-10-22 15:06 
Dzejolis vispār ir svaigs un patīkams. Tikai kaut kā disonē ne ar ko nepamatotais
beigu optimisms ar sākuma smeldzi. Paldies!
 DEIBORA  2007-10-22 16:51 
Pavisam pekšņi un negaidīti var sapņu pilis sabrukt...Bet vai tādēļ mēs dzīvosim bez
sapņiem?Vajag gan sapņus,gan cerību, lai dzīvotu tālāk.
 pidulis  2007-10-22 19:10 
Ak, DEIBORA! Diezin vai Tu jauno sapņu zirgu padzirdīsi no savu veco sniega piļu
kūstošā strauta!...Piedod!
 kaijaa  2007-10-22 19:34 
Atrodi īsto strautu, visdzidrāko...
 planeeta  2007-10-22 21:44 
Labi uzrakstīts.:))
 klusaisMiileetaajs  2007-10-23 10:38 
Vai nevaru palūgt pie viena arī manus sapņu āžus aizvest padzirdīt? Man pašam nav
laika. :))
 mistik  2007-10-23 21:56 
Sapņu āžus vajag turēt stallī pie siles! Lai nepārbaida kādu!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?