Zelta pavediens
No vasaras saulītes
Palūdzu zelta pavedienu.
Savas skaistākās dienas,
Skaistākos mirkļus
Nu kopā sienu..
Kad drūmas domas
Nelūgtas ciemos nāks,
Pa vienai atraisīšu,
Nomākto dvēseli
Ar saulīti sasildīšu.
Uzplauks skaistākie mirkļi,
Atmiņas mirdzēt sāks.
Nekas, nekas mani
Vairs nenomāks
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2007-10-18 19:34 |
Vasaras saulīti jāglabā sirsniņā, citur to sataupīt līdz nākošjam pavasrim un
saulainām dienām nesanāks... |
| Closing_Time |
2007-10-18 20:12 |
| Jauki! |
| kaijaa |
2007-10-18 20:43 |
| skaista doma... |
| mistik |
2007-10-18 21:45 |
Dzejolis skaists! Man mazliet traucē tā pabeigtība. Dzejolī viss ir skaidrs no
sākuma līdz beigām - kas bija un kas būs. Man gribētos kādu intrigu...:) Bet tā ir
gaumes lieta! Katram patīk kaut kas cits! |
| GedertsPiebriedis |
2007-10-18 21:58 |
| OHo dzīvās dzejas lasītājus māc balta skaudība, ka šai dzejniecei dzīvē viss kārtībā. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-10-18 22:44 |
| Man nemaz neskauž. :)) |
| Plaanpraatinjsh |
2007-10-19 10:46 |
| klM Tev skauzh gan, vecais liekuli!@ |
| radieto |
2007-10-19 17:19 |
| Nu mīļi un jauki, kaut man arī tā sanāktu (ar to saulīti) ... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!