viss nostājas savās vietās

autors: kaijaa [dzejoļi]

Viss nostājas savās vietās –
Gan domas baltās,
Gan iepelēkās,
Gan kalnu virsotnes kailās,
Gan miers,
Ko posta nemiera bailes...

Viss nostājas vietās savās –
Slīgst dzērvene sūnu skavās,
Un acis – ak, vārti uz brīvību tavu –
Ir smaguma pilnas,
Vēl neatzīst prieka,
Vēl ne... vēl nenieka...

Jau savās vietās nostājas viss –
Pat upe, pret augšteci plūstot,
Pat koks ar saknēm kā zariem...
Nu neraudi,-
Asaras tecēs
Kā stirnu bari
Pret rītiem,
Pret vilkiem,
Pret kariem...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-17 10:01
Dzejniecei lasīt dzērvenes traucē ne tikai kalni, upes un meži, bet arī dažādi meža zvēri, kuri novērš uzmanību un rada bailes, un nemieru.
kodax	2007-10-17 11:46
Tā viņš ir - agri vai vēlu viss nostāsies savās vietās... Ļoti patika! It īpaši pēdējās trīs rindas...
klusaisMiileetaajs	2007-10-17 17:27
Kaija laikam nav labās domās par vilkiem. :))
kaijaa	2007-10-17 17:46
Man patīk visi dzīvnieki,KM, arī vilki- tādi klusi un mīļi... :)
tavssargs	2007-10-17 21:38
Ar granātu viņiem! Polučaj, fašist, granātu!
vanadziene	2007-10-17 21:40
Tik daudz dzīvnieku vienuviet sastopot, nabaga vīrieši-pazaudējuši galveno domu, jūtas kā Safari parkā iemaldījušies.
mistik	2007-10-17 22:02
Tās domas negrib stāties savas vietās! :) laikam viņām vilki patīk...:)
planeeta	2007-10-17 22:16
Jap, navA slikti, navA slikti!
sarma7	2007-10-18 00:39
Laiks visu sakārto, patika.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!