Noskaņā
Aiz loga pūš nerātns vējiņš..
Saulīte vairs nesmaida tik spoži..
Un mēs cilvēki paliekam drūmāki..
Nenovērtējam apkārtējos pietiekami..
Sākam mīlēt vairāk sevi..
Neievērojot citu sāpes un ciešanas..
Skatoties mākoņainajās debesīs,
Ievērojot to skaistumu un mieru..
Saprotot, ka dzīve iet uz priekšu..
Lai cik ļoti sāpētu..
Bet mīlot...
Mīlot vienu vienīgu..
Pašu dārgāko..
Tevi... :*
Viedokļi par dzejoli |
vanadziene |
2007-10-14 11:24 |
Kas ir lietus, vējš un citas stihijas pret mīlestību?... Tāds sīkums vien... Vai ne? |
kodax |
2007-10-14 13:24 |
Super! Ļoti, ļoti patika! Tikai mīlot... ! Tikai tā! |
ahma |
2007-10-14 18:58 |
Nedaudz arī sevi jāmīl,dzejolītī jūtams rudenīgs samulsums. |
mistik |
2007-10-14 21:38 |
Ar mīlu vien, ar mīlu vien...! |
GedertsPiebriedis |
2007-10-14 23:43 |
Lai arī dzejniece deklarē, ka apkārt viņai staigā daudz cienījamu un iemīlamu cilvēku, tomēr no visiem pieticīgi izvēlās vienu, bet - pašu dārgāko. |
asmele |
2007-10-15 08:28 |
Sākums,manuprāt,nav īsti labi izdevies-tāds vispārzināmu lietu monotons uzskaitījums.Uz beigu pusi jau sanācis labāk,bet...ja tev vārdā DĀRGĀKO ir noteiktā galotne,tad arī pirms tam,runātot par to pašu personu,arī VIENĪGO jālieto ar noteikto galotni.Konsekvencei jābūt!Un vēl...Kas tā par zvaigznīti beigās?Tekstos ar zvaigznīti pieņemts norādīt,ka kaut kur tālāk-lappuses vai grāmatas beigās- seko paskaidrojums...(Var varēji beigās norādīt,kam dzejolis veltīts. Piduļam,Klusajam mīlētājam,ĢP,vai kādam citam..Tici man,viņi būtu laimīgi!...Joks,protams...)
Lai veicas! |
kodax |
2007-10-15 09:31 |
Viņi, tik tiešām, būtu laimīgi! :))) |
klusaisMiileetaajs |
2007-10-15 10:07 |
Ja te būtu Plānprātiņš, bet, paldies visiem svētajiem, viņa te nav, tad PLP noteikti iedomātos, ka šis, man veltītais, dzejolis ir rakstīts par viņu. Kāds naivums! :)))) |
xresa |
2007-10-17 20:31 |
Paldies par labajiem vārdiem..
Zvaigznītei kad šoreiz nebija tāda nozīme... Tā tika domāta ka bučas attēlojums..
un tam kam novēlēts šis dzejolis noteikti to pats uzzinas.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|