Vien...

autors: kaijaa [dzejoļi]

Vien zvaigznei krītot, tu aptver,
Ka sauli pa ceļam
Nesastapi.

Vien atraisoties no koka, tev pačukst -
Ne augoša biji,
Bet tikai piesieta lapa.

Vien sarūgstot vīnam,
Kad muca spundi vairs netur,
Tu nojaut -
Te nelīdzēs jauna tapa.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2007-10-14 11:16
Cēloņi vieni, bet sekas-neparedzamas. Tieši kā dzīvē!
planeeta	2007-10-14 12:32
Labs.:)
radieto	2007-10-14 12:44
Atskārsmes brīži - tie nāk nebrīdinot...
kodax	2007-10-14 13:20
Līdzēs jauna tapa! Tā nebūt nav! :)) Labs!
mistik	2007-10-14 20:16
Es ar domāju, ka jauna tapa līdzēs!
asmele	2007-10-15 08:36
Vīnu gribas...Tumši sarkanu.Rubīna krāsā. Un-lai garšotu mazliet pēc rudens,mazliet pēc pieputējušiem zirnekļu tīkliem...
radieto	2007-10-15 14:28
...un mazliet pēc skumjām...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!