Notiesā mani

Notiesā mani gardu muti
Vakariņās zem palagiem ziliem,
Brokastīs agrās, pat nesajutis
Smaržu, kas vējo no priežu siliem.

Notiesā mani pa īstam – uz nāvi,
Notiesā, vēl nav par vēlu,
Nākotnes atmiņu miglainie stāvi
Kaut kur vēl paslēpes spēlē.

Notiesā mani skaisti, pa jokam,
Smaidot, kā rotaļājoties,
Kamēr vēl tavā gaismēnu lokā
Plīvoju draiskojoties.

Nebaidies, tas jau nesāpēs ļoti –
Tiesāt var viegli, viegli;
Būšu joprojām iemīļotā,
Raudās kad mūsu smiekli.