Kastaņbērns
Mazs kastaņu bērns
Eža kažociņā ietinies
Ar vēju rotaļājoties,
Mātes brunčos ieķēries.
Vējš strauji satver...
Nu zemē tas kritis.
Plīst adatainais kažoks,
Bērns brīvībā ticis.
Guļ zaļajā zālē
Brūns apaļš un smaida,
Siltu cilvēka roku
Tik ļoti viņš gaida.
Es bijībā noliecos,
Plaukstā to lieku-
Ar vasaras sauli
Dāsni apbalvots tieku.
| Viedokļi par dzejoli |
| Bils |
2007-10-01 12:56 |
aizgāja zirgi.
skumji.
kastaņi palika
***
priecīgs
sētnieks
kastaņus
lasa
***
kastaņi kā āboli krīt
es tevi mīlēšu
rīt
***
kaudzēs kastaņi
krājas
te ir manas mājas
***
zirgu
kastaņi
smaržo
skaisti
***
pusdienās bomzim
der kastanis
silts
***
siltais
kastanis
iesprūda
***
nāc mājās
kastaņi
gatavi
|
| Riitaausma |
2007-10-01 15:08 |
| Bil, tas ir piedziedājums Kastaņbērnam?:) |
| janska |
2007-10-01 16:55 |
| Autore slīgst fetišismā:) |
| mazaa_burve |
2007-10-01 17:17 |
| Bil, tu par kādiem kastaņiem runā, a? par zirgkastaņiem, vai zirgu "kastaņiem"? ;) |
| kaijaa |
2007-10-01 19:19 |
Brīnišķīgs, kastaņīgs, rotaļīgs... :) Bet Bils varētu kaut ko vēl arī par kastaņetēm
uzmiksēt... |
| vanadziene |
2007-10-01 23:25 |
Ja uzbērsi lapu trūdzemi, kastaņa bērns būs vēl pateicīgāks un nākošgad redzēsi viņu
pilnīgi citā veidolā! |
| lauvene4 |
2007-10-01 23:30 |
| mīļš dzejolis! |
| ahma |
2007-10-02 20:48 |
| Ko tur liegties,skan jauki! |
| radieto |
2007-10-03 11:35 |
Mzn žēl to kastaņu, kam jānokrīt uz ielas,
Tiem nopietni draud sabraukšanas
briesmas,
Tos eju glābt, kaut pašai briesmas draud,
Es negribu, lai kastaņbērniņš
raud.
Man jaka smaga - skatos - kas tad tas?
Ar kastaņiem man pilnas kabatas! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!