Tā mīlestība ir

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Tu dāvāji man
Sārtu rozes ziedu...
Pie sevis klusībā
Tā dziedu..
Bet atnāci ar
Sārtu kļavas lapu.
Tu pasniedzi to
Nesakot neko.
Bij. vārdi lieki,
Runāja tik acis,
Tās prata pateikt
Pašu galveno-
Ka mīli mani
Tādu kāda esmu,
Un esmu tava
Nemainot neko.
Nu ,mīļais ,ticu
Ka tā ir mīlestība,
Jo acis, acis
Nekad nemelo.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-09-28 09:39
Pirmajā brīdī dzejniece izjuta dziļu vilšanos, kad čalis dārgu ziedu vietā atnāca ar kaut kur tikko sagramstītām lapām, tomēr, ieskatoties zēna iekāres pilnajās acīs, dzejniece nepārprotami saprata, ka arī viņa viņu grib, un tad jau - štrunts par tām puķēm..! :)) Atvainojos.
doremii	2007-09-28 13:07
Oi,kā melo!Autore nav lasījusi ``12 krēslus":)
pagaliite	2007-09-28 16:06
Kad rozes tavās acīs zied, viss pārējais ir kļuvis lieks:))
vanadziene	2007-09-28 17:42
Man prasītos beigas drusciņ pieslīpēt, bet kopumā romantisks.Pat Ģedertiņš beigās atvainojās...
mistik	2007-09-28 20:32
Piekritu doremi! Lielajam kombinatoram bija izcili godīgs acu skatiens! :) Tā kā melo un kā vēl melo!!! :))
tavssargs	2007-09-29 20:39
Blēži un spiegi mūs aplenc.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!