Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Skumjš kāda dzelzceļnieka dzīvesstāsts
Manā pasaulē pelēcīgs lietus
Līst bez mitas, un vienmēr ir nakts Maz šai stacijā prieka un smaidu Skumjām lāsēm pēc gada pil gads Es piedzimu lietainā dienā Manai mātei - svaigs zilums zem acs Šņabja piegarša jūtama pienā Bārdas rugājiem apaudzis Pats Tā lēnām es augu, bāls un slimīgs Vienmēr jautājot "kāpēc" un "kas" Kam vagoniem skrējiens tik steidzīgs Kur ar vilcieniem projām skrien gads Un tad, kādā naktī, pie vilcienu depo Uz sliedēm galu reiz dabūja Pats Kas runā par mirušiem sliktu, tas grēko Bet tas skats tiešām nebija labs Kārtējais vilciens ir aiztraucies tālēs Joprojām līst lietus, un nakts Sen šņabis ir kļuvis manas labākās zāles Un skumji pēc gada pil gads Es kapos izdzeru glāzīti, pieminot veco Un māti, kas nesen kā projām Kas runā par mirušiem sliktu, tas grēko Laiks celties, un jāiet uz mājām Bet tonakt caur rudens lietavām palsām Es redzēju uzlēcam sauli Vai varbūt tas ekspresis, neona gaismām Un gadu jau trūd mani kauli Kam veltīgi gausties, kam asaras liet Ne visus mūs liktenis žēlo Bet, ja dzīve tev dota, tad turi to ciet Jo mūsu ceļus un darbus kāds vēro
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|