Es baidos no pamestām mājām

Ja nātres un odi nav traucēklis jums
Un pastaigai laiks kāda stunda
Tad nāciet man līdz, tur nerej vairs suns
Bet dzīve rit slinka un gurda

Vai redziet, kur logu tumšajās ailēs
Kādas svešādas ēnas jūs vēro
Tveice un klusums jūs saņem kā spīlēs
Ik mirklis šeit mūžības mēro

Bet ābeles vecās ražu nes vēl aizvien
Kaut nezālēs dārzs ir un sēta
Es baidos no pamestām mājām, nudien
Jo dzīve nav pamestam vērta