Izvarotā zeme

autors: susulacis [dzejoļi]

Rakumi, rakumi, rakumi
Līdz apvārnim bedres un bedres.
Nocirsti stumbri kā sakumi
Slejas no gruzdošās kūlainās veldres.
Melns lietus, lietus līst..
Saule sarkana,salta bez dienas
Pusnaktī pamalē svīst.

Smako, smako, smako
Miruši putni bez spalvām.
Nāves mokās raustās un trako
Zivis, dubļos kas slīkst.

Tik vienīgais, vienīgais skatiens,
Ko pēdējais cilvēks vēl raida.
Kāds kolosāls, kolosāls tusiņš,
Ko ,,debīlā" zeme vēl gaida?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2007-09-20 22:57
Vot! Šitas labs. Kā kara laukā.
mistik	2007-09-20 22:57
Ak, jel...! Atkal pastardiena!!!
sarma7	2007-09-20 22:58
meteorīda krāteris Peru...
kodax	2007-09-20 23:16
Problēma nr 1 Par to ir jārunā!
kollin	2007-09-21 08:45
ārprāc...vot šito vajag izdomāt...:)))
GedertsPiebriedis	2007-09-21 09:04
Autors nokļuvis kaitīgo atkritumu izgāztuvē.
SVARUVEEROTAAJA	2007-09-21 09:44
Vai tad zeme"debīla"? Tas jau būs zemes saimnieks cilvēks, kurš visu tik tālu novedis...
klusaisMiileetaajs	2007-09-21 11:54
Imbecīlā zeme! :)))))))
pagaliite	2007-09-21 18:10
Kad cilvēks sāk tēlot kurmi, sāk bīties pat pasaku burvji.
planeeta	2007-09-21 21:00
Oj, bet susurlācis māk, vai, kā māk!:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!