Beigtas govs pārdomas

Mani slauca un slauca,
Mani izspieda sausu.
Pēc piena un krējuma brauca,
Teica: es ražojot gausi!
Dzina ganībās zaļās,
Neļāva atpūsties vaļā.
Mani spaidīja slauca, mocīja,
Muguru berza ,ragus nogrieza.
Četrus gadus ražoju, ražoju pienu,
Grauzu zāli,salmus un sienu.
Kad pupi pienu dot nespēja,
Mani ņēma un nokāva.
Aiz kājām uz āķiem uzkāra,
Ādu pār acīm novilka.
Tad priecīgi gabalos sacirta,
Asinis renstelē izlēja.
Tā kļuvu kotlete, guļašs un steiks,
Dzīves gājums bija man beigts.
Kamdēļ, kamdēļ to darijāt?
Kamdēļ man dzīvot neļāvāt?`
Audzējiet bērnus sev maziņus,
Zupā viņus, lai vārītu.
Vai tad jums ir starpība kāda?
Ka tikai gaļa, ka tikai āda..