Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Krāsu simfonija

Draiskulis vējš iemetas
Manā vecajā kļavā,
Ko gleznotājs rudens
Izkrāsojis gaumē savā.
Visas esošās krāsas
Tur kopā jauktas,
Sanākušas pat tādas,
Kuras vēl nenosauktas.
Uz krāsainām lapām
Vējš spēlēt sāk...
Skan melodijas ko viņš
Vienīgais izšūpot māk.
Lapas ar vēju sāk
Savas krāsainās dejas,
Kā daudzkrāsu viļņi
Tās zaros veļas.
Skatījos, klausījos-
Kā apburta biju,
Redzēju dabas skaistāko
Krāsu simfoniju.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-09-19 11:18 
jauki redzēji...
 vanadziene  2007-09-19 15:30 
Jā, rudens tiešām atkal pie mums aizciemojies un ērti iekārtojies vēl vismaz uz
pāris mēnešiem.
 Closing_Time  2007-09-19 15:45 
Skaisti!
 planeeta  2007-09-19 15:54 
Labi uzrakstīts, rudenīgi.:)
 kollin  2007-09-19 16:12 
ļoti labs dzejolis...paldies!:))
 Burve77  2007-09-19 16:42 
dejojot ar lapām vējā
manī mostas skaista dzeja:))

Nu labs,labs:))
 kodax  2007-09-19 18:24 
Jauks!
 ruducis  2007-09-19 20:33 
Burvīgi sanācis!
 sarma7  2007-09-19 21:11 
patika, rudenīga noskaņa...:)
 mistik  2007-09-19 21:45 
Piekrītu sarmai!
 radieto  2007-09-20 13:11 
Nu, koši!!!
 mazaa_burve  2007-09-20 17:15 
Jauks! :)
 tavssargs  2007-09-20 18:35 
Ne jau visiem ir laika blenzt kokos. Bet citādi autorei jāpiekrīt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?