Sauli delnā

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Vējš debesīs baltas
Mākoņu aitas gana,
Bet pamalē jau
Tumšus, draudīgus
Mākoņus mana.
Nāk tuvāk, tuvāk,
Līdz noslīgst
Pār mani.
Sāk skanēt bargie
Debesu zvani.
Tie uguns pātagām
Mākoņus šausta.
Vējš manus matus
Pluinīt un rausta...
Es nevēlos palikt
Mākonī melnā.
Gribu saules starus
Turēt savā
Atvērtā delnā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-09-18 11:45
palaid tos starus uz plaukstu caur lupu! būs super! :))
vanadziene	2007-09-18 11:50
Tie saules stari tik ļoti pietrūkst-citādi rudenīgi drēgns sirdī un dabā.
Plaanpraatinjsh	2007-09-18 11:50
Vai starp tām aitām ir arī kāds vīriešu kārtas primāts?
ogle	2007-09-18 12:21
Vīriešu dzimtas aitas sauc citādāk.
GedertsPiebriedis	2007-09-18 14:16
Šā darba autore stāsta lasītājiem, cik ļoti viņai nepatīk negaiss.
mistik	2007-09-18 19:56
Rudens dzejas lapā!
planeeta	2007-09-18 22:27
Nezko par tiem bargajiem debesu zvaniem iesmēju.:) Varbūt pēdējā piecrinde un viss.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!