Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

man vienalga

Es skrienu caur laukiem,
Smejos, sapņoju.
Es ienirstu kalnos
Elpoju dzīvi.

Man vienalga, ko cilvēki domā.
Nē, es negribu skatīties atpakaļ.
Es uzkavēšos un iešu tālāk
Iešu prom, kur mani nepazīst.

Es plūdīšu caur upēm,
Pagriezīšos nezināmā virzienā.
Traukšos cauri klusumam
Meklēšu jaunu dzīvi.

Man vienalga, ko cilvēki domā.
Nē, es negribu skatīties atpakaļ.
Es uzkavēšos un iešu tālāk.
Iešu prom un neatgriezīšos.
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-09-17 23:28 
Jauks!
 kollin  2007-09-18 06:53 
Smuki!:)
 astronoms  2007-09-18 11:36 
un tā visu mūžu ??? kā komēta. skaisti.
 klusaisMiileetaajs  2007-09-18 11:51 
Tā arī dari! Bet kādu dzejoli oho neaizmirsti ik pēc laiciņa iesūtīt.
 Plaanpraatinjsh  2007-09-18 12:01 
Ar steigu meklē aunu.
 aitaa  2007-09-18 12:49 
ne jau aita, bet Ai Tā.....;)
 mistik  2007-09-18 19:46 
Domāju - dzejolis rakstīts par pavasara vējiņu - vieglu, gaistošu un nepastāvīgu! :)
 daleina  2007-09-19 17:44 
Skaistais jaunības optimisms.
 juka  2007-09-21 12:31 
No sevis grūti aizbēgt - pat neiespējami...
 aitaa  2008-07-18 00:43 
kaa skaabeni... mieriigi.... liidz shim sanaacis...;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?