Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienu vasaru.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti.
Atmiņas par to, kas bijis
To, kurš kādreiz piepildijis.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti.
Ledus tēja, auksta glāzē
Pusvītuši ziedi vāzē.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti.
Vienaldzība uzziedēja
Nav vairs tā, kas piederēja.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti.
Lietus mani neveldzēja,
Kad tik ļoti vajadzēja.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti.
Saule mani dziedināja,
Tad, kad dzīve dedzināja.

Karstas tveices aizlāpīti
Siltie atvasaras rīti...
Bet...
Viņi dejoja vienu vasaru.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-09-14 11:45 
Labs, ļoti patika tikai domāju, ka pēdējais pants te lieks...kaut kā neskan,
traucē...:)
 kodax  2007-09-14 12:34 
Par pēdējo pantu piekrītu Kollin, bet visumā - super! :))
 klusaisMiileetaajs  2007-09-14 12:51 
Izvēlies kādu no mums un dejosim cauru ziemu! :))Karstu pohu aizlāpītie.... :)
 Usmastante  2007-09-14 19:41 
Piekrītu kollin.
 KacHiitzz  2007-09-14 21:44 
Jā, daži ir teikuši, ka pēdējais pants itkā neiederas, bet tas ir domāts tā speciāli-
bet (nopūta), daudzpunkte. Viņi dejoja vienu vasaru :)
 mistik  2007-09-16 22:08 
Man patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?