Nakts.

Apklusa klusā šūpuļa dziesma,
Gar krastmalu cilpoja nakts.
No tumsas baidijās svecītes dziesma,
Pret palodzi sitās lietus takts.

Nakts klīda un klīda pa vakaru vēlo,
Dejoja dejas un spēlēja spēles.
Acīs tai laternu gaismiņas kvēlo,
Bet dziedat gan nemāk, jo nav viņai mēles.

Tās dziesmu, lai vējš nosvilpo,
Ritmu renstelēs piesitīs lietus,
Meldiņu, lai vientuļie nosapņo,
Jo naktij nav māju un guļamvietas.

"Vai skumja un vientuļa esmu?
Un nav neviena, kas laimi man aiznes?
Pat ar vismaigāko, viegāko dvesmu,
Protu es aizdegt visspožākās zvaigznes.

Kad piedzima gaisma, nomira tumsa.
Nakts sāka dejot ar gaišo rītu.
Ak, vientuļā nakts, pēc tevis es skumšu.
Satiekot sali miglas apmetnī tītu.