Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
KĀ MIGLA AGRĀ RĪTĀ
Es aiziešu kā smalka migla agrā rītā,
Lai manas pēdas maigo zāli nesamin. Man garām trauksies dzīve skarbā, nepazītā, Kas savus viltus tīmekļus ap mani tagad pin. Vai kādreiz mana sirds vēl tādu mīlu jutīs? Vai kādās lūpās mani karstie skūpsti plauks? Es klausos, kā raud sāpju lietus rūtīs, Vien tumsa mani nu par savu draugu sauc. Un nevaicā neko par mani rīta vējam, Kas nakti klusi, maigi cenšas modināt. Tik viegli aizlidot un pazust trakā dejā, Bet sapnī pēdējā vēl mirkli būt tev klāt. 11.09.2007
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|